Bartela Indekss
Funkcionālo spēju novērtējums ADL
Rezultāts
Pilna interpretācija pieejama tabulā zemāk
Interpretācija
Bartela indekss ir viena no pasaulē visbiežāk izmantotajām skalām funkcionālo spēju un patstāvības novērtēšanai ikdienas aktivitātēs (ADL). Izstrādāta Mahoney un Barthel 1965. gadā, skala tiek izmantota slimnīcās, rehabilitācijā un ilgtermiņa aprūpē, un to izmanto ārsti, medmāsas, fizioterapeiti un ergoterapeiti funkcionālā progresa uzraudzībai.
| Rezultāts | Atkarības pakāpe | Klīniskā interpretācija |
|---|---|---|
| 0–20 | Pilnīga atkarība | Nepieciešama palīdzība visās ADL |
| 21–60 | Smaga atkarība | Nepieciešama liela palīdzība lielākajā daļā ADL |
| 61–90 | Vidēja atkarība | Nepieciešama palīdzība dažās ADL |
| 91–99 | Viegla atkarība | Nepieciešama minimāla palīdzība |
| 100 | Patstāvīgs | Pilnībā patstāvīgs (nenozīmē, ka netiek izmantoti palīglīdzekļi) |
Klīniskais pielietojums
Bartela indekss tiek izmantots:
funkcionālā progresa uzraudzībai rehabilitācijā, individuālu terapeitisko mērķu noteikšanai, terapeitisko intervenču efektivitātes novērtēšanai, izrakstīšanas plānošanas atbalstam, aprūpes un atbalsta vajadzību noteikšanai, funkcionālās prognozes izteikšanai, kā arī funkcionālo spēju dokumentēšanai daudznozaru komunikācijai.
Svarīgi: Bartela indekss novērtē to, ko pacients FAKTISKI DARA (reālā izpilde), nevis to, ko pacients VARĒTU darīt (teorētiskais potenciāls). Rezultātam jāatspoguļo faktiski nepieciešamā palīdzība, nevis piedāvātā palīdzība. Pacienti, kas atsakās veikt darbību, būtu jāvērtē tā, it kā viņiem būtu nepieciešama pilnīga palīdzība. Ja iespējams, novērtējums būtu jābalsta uz tiešu novērošanu. Palīglīdzekļu (spieķa, staigātāja, ortožu) lietošana tiek uzskatīta par patstāvību, ja pacients tos izmanto bez uzraudzības vai fiziskas palīdzības.